Meklēšana

Pētījums

Kas ir pētījums?

Zinātnisks pētījums ir izziņas process, kurā notiek jaunu zināšanu radīšana, līdz pat jaunu teoriju izstrādei. Pētniecība ir saistīta ar visaugstākā līmeņa domāšanu.

Nav ticams, ka Tu kā skolēns, veicot pētījumu, nonāksi pie jaunām teorijām, bet Tu vismaz radīsi jaunas zināšanas vietējā līmenī (par savas dzimtas, skolas, pagasta, pilsētas vēsturi, kas nav bijusi pētīta iepriekš vai pētīta nepilnīgi) vai jaunas atziņas sev personīgi. Pētniecība veicina kritiskās domāšanas, pētniecības un darba prasmju attīstību.

Atceries – pētījums ir vairāk nekā dažu grāmatu satura atstāstījums!

Kā izvēlēties pētījuma tēmu?

Vēsturnieks par tēmu ilgi nešaubās. Tēmu nosaka intereses un pieejamie avoti – dokumenti un citi materiāli. Arī skolēnam vajadzētu ņemt vērā savas intereses un pieejamos vēstures avotus.

Svarīgi, lai tēma nebūtu pārāk plaša – tad pētījumu nebūs iespējams pabeigt. Tēmai arī nevajadzētu būt pārāk šaurai, tad var trūkt materiālu. Kā tad lai atrod vidusceļu? Pieredze rāda, ka skolēni parasti izvēlas pārāk plašas tēmas un visticamāk Tava tēma būs jāsašaurina. Domājot par tēmas sašaurināšanu un vispār – meklējot labu tēmu, apskatīsim konkrētu piemēru! Pieņemsim, ka Tu gribētu pētīt celtniecības vēsturi Latvijā no 1940. līdz 1991. gadam. Tēmu var sašaurināt:

Kā veikt pētījumu?

Pētījumā parasti ir šādi soļi: Ņem vērā, ka pētījums reti noris tieši šādā secībā! Bieži vien nākas atgriezties pie iepriekš izdarītā. Piemēram, avotu analīzes laikā pētnieks var nonākt pie secinājuma, ka sākotnējā pamatjēdziena definīcija ir neatbilstoša un tā jāpārdefinē, vai ka kāds jēdziens, kas iepriekš nav šķitis īpaši svarīgs, tomēr ir precīzi jādefinē.

Pētījuma piemērs

"X vidusskolas skolēnu attieksme pret komunismu: 1945–1985"
Pētījuma norises soļiPiemērs
Pētījuma jautājuma uzstādīšana

Pirms sāc pētījumu, skaidri formulē jautājumu, ko pētījuma gaitā mēģināsi atbildēt. Jautājumam jābūt pilnīgam, precīzam un ar pētījuma palīdzību atbildamam. Pētījuma kvalitāte ir atkarīga no tā, cik labi ir uzstādīts jautājums. Jāizvēlas viens galvenais pētījuma jautājums, no citiem jautājumiem jāatsakās, dažus var atstāt par palīgjautājumiem, ja tie ir tieši saistīti ar galveno jautājumu.
Cik daudz skolēnu dažādos periodos bijuši biedri komunistiskajās jauniešu organizācijās?

Kādas dažādas skolēnu attieksmes pret komunismu konstatējamas? (dedzīga ticība, vienaldzība, skepticisms, pretošanās...)

Kuros laika posmos un kādas (cik lielas) bijušas skolēnu pretošanās grupās? Kādi bijuši šo grupu mērķi un darbība?

Kā laika gaitā mainījās skolēnu attieksme pret komunismu?

Mūsu piemērā par pētījuma jautājumu izvēlēsimies pēdējo, pārējie trīs jautājumi ir ar to saistīti un to noskaidrošana palīdzēs rast atbildi arī uz galveno jautājumu.
Pamatjēdzienu definēšana

(1) Jānoskaidro neskaidrie jēdzieni, personas un notikumi un (2) jāfiksē, kādā nozīmē tiks lietoti jēdzieni. Piemēram, jēdzienam "kultūra" ir vajadzīga atruna, kādi kultūras aspekti pētījumā būs apskatīti.
Komunisms

Komunistiskās jauniešu organizācijas – oktobrēni, pionieri, komjaunieši

Aktīva pretošanās
Pamatjēdzienu definēšana

Komunisms

Komunistiskās jauniešu organizācijas – oktobrēni, pionieri, komjaunieši

Aktīva pretošanās
Pētījuma plāna izveidošana

Lai pētījumu pabeigtu laikā, nepieciešams sadalīt laika resursus, atvēlot laiku (1) informācijas vākšanai, (2) analīzei, (3) secinājumu izdarīšanai un (4) pētījuma rezultāta apkopošanai. Visas šīs fāzes ir laikietilpīgas!
informācijas vākšana - novembris
analīze - decembris
secinājumu izdarīšana - janvāris
pētījuma rezultātu apkopošana - februāris
Informācijas vākšana

Pētījuma jautājumu var atbildēt un hipotēzi var pārbaudīt tikai balstoties uz pierādījumiem – faktiem, avotos atrodamu informāciju.
X vidusskolas muzeja materiāli.

Intervijas ar bijušajiem skolēniem un skolotājiem (Vajadzētu censties intervēt dažādu paaudžu skolēnu un skolotājus, lai vienmērīgi būtu pārstāvētas visas desmitgades, īpaši censties iegūt informāciju no jauniešu komunistisko organizāciju grupu vadītājiem, pionieru vadītājiem, skolas partijas sekretāriem.) Jāizstrādā jautājumi intervijām, sīkāk sadalot iepriekš minētos jautājumus.
Informācijas novērtēšana un analīze

Novērtē informācijas ticamību un atbilstību pētījuma jautājumam. Avotu analīzes rezultātus fiksē tādā veidā, lai tos viegli varētu izmantot. Skolēni ne vienmēr var paši viegli izdomāt, kādā veidā visvieglāk analīzes rezultātus var apkopot – to var darīt tabulā, uz mazām kartītēm vai citādi.
Analīzes rezultātu salīdzināšana ar hipotēzi

Šajā pētījuma stadijā skolēni mācās atmest, papildināt un pārveidot hipotēzes atbilstoši uzzinātajiem faktiem. Ja hipotēze informācijas analīzes rezultātā apstiprinās, tad tā kļūst par vispārinājumu. Bieži šajā stadijā nākas atgriezties pie iepriekšējiem diviem soļiem – jaunas informācijas vākšanas un analīzes.
Secinājumu izdarīšana un pētījuma rezultātu kopsavilkums, ko var veikt mutvārdos, rakstveidā, kā datorprezentāciju u.c. veidos.
Visas tiesības aizsargātas © 2017